No ārpuses sīpols izskatās stingrs, blīvs, zeltains, bet iekšpusē — brūna, mitra putra. Vairāki sīpoli pēc kārtas — viens un tas pats
Atzīšos godīgi: daudzus gadus pēc kārtas uzskatīju sevi par tīri labu dārzkopi, līdz kāds gadījums mani izsita no sliedēm. Šķiet, kas gan varētu būt vienkāršāks par sīpolu audzēšanu
Iestādīji, aplēji, pāris reižu uzirdināji — un vasaras vidū novāc līdzenus, stingrus sīpolus. Bet kādu dienu, kad sāku tīrīt sīpolus sagatavēm, man burtiski nolaidās rokas. No ārpuses — stingrs, blīvs, zeltains. Bet iekšpusē — brūna, mitra putra. Vairāki sīpoli pēc kārtas — viens un tas pats. Tāds kluss mājiens pašcieņai. Es izaudzēju šos sīpolus kopš pavasara, bet izrādās, ka tie sapuvuši man “deguna priekšā”.
Un es nolēmu pamatīgi tikt skaidrībā — kāpēc sīpoli pūst no iekšpuses un ko var darīt, lai tas vairs nekad neatkārtotos. Kopš tā laika mani sīpoli glabājas mēnešiem ilgi, bet problēma ir pazudusi uz visiem laikiem.
Iekšējā puve — slēpta un viltīga problēma
Pats nepatīkamākais šajā lietā — puve attīstās no iekšpuses, pats sīpols ilgi izskatās labs bet, kad mēs pamanām problēmu, parasti ir par vēlu. Tieši tāpat sanāk “iegrābties” arī veikalā, kad sīpols šķiet skaists, stingrs, bet atnākot mājās čuššš…. Cēloņi patiesībā ir vairāki, un katrs dod savu artavu.
1. iemesls. Stādāmais materiāls bija bojāts. Tas ir kaut kas, par ko es agrāk pat neaizdomājos. Bieži mēs pērkam sīksīpolus maisiņos vai tirgū — tur mēdz gadīties:
apsaluši sīpoli,
iekaltuši,
skarti ar melno graudu, fuzariozi vai puvi. Bet vizuāli tie var būt ideāli. Kā es to sapratu? Reiz nopirku sīksīpolus akcijā. Puse ražas pēc tam sapuva no iekšpuses. Kopš tā laika pērku tikai pie pārbaudīta pārdevēja — un obligāti pāršķiroju katru sīpoliņu.
2. iemesls. Sīpolus stādām agri — zeme vēl ir auksta
Sīpoli ļoti nemīl aukstu augsni. Temperatūrā zem +10…+12°C saknes strādā slikti, augs piedzīvo stresu, un kaites to tikai izmanto. Mana metode Stādu tikai tad, kad:
-augsne virspusē ir uzsilusi,
-naktīs nav ilga aukstuma,
-zemē nav ledainu pleķu.
Labāk vēlāk — bet veselīgāk.
3. iemesls. Dobes pārmitrināšana — galvenais pretinieks
Sīpols ir “sauss” augs ar virspusēju sakņu sistēmu. Ja dobe pēc lietus stāv mitrumā, puve ir neizbēgama. Manas kļūdas? Es kādreiz stādīju sīpolus zemā vietā — un brīnījos par puvi. Bet pēc tam pacēlu dobi par 10–15 cm — un sīpoli uzreiz kļuva stingri. Padoms. Ja augsne ir smaga vai zemes gabals ir mitrs: pacelta dobe ir jūsu glābiņš.
4. iemesls. Slāpekļa ir vairāk nekā nepieciešams
Kādā gadā es nolēmu “pabarot skaistumam”. Uzbēru trūdvielas, pievienoju zāles uzlējumu — un sīpoli sāka augt kā traki. Lapas — milzīgas, biezas. Bet lūk, sīpoli iekšpusē sāka palikt mīksti. Kāpēc tā? Slāpeklis dod lakstus, bet padara sīpolu iekšēji irdenu. Bet irdena struktūra ir ideāli apstākļi puvei.
5. iemesls. Nevietā pārtraukta laistīšana
Sīpolus nedrīkst laistīt līdz sezonas beigām. 3–4 nedēļas pirms novākšanas laistīšana ir pilnībā jāpārtrauc — citādi kakliņš neaizvērsies un iekšā iekļūs sazin kas. Es agrāk to neievēroju — tagad stingri sekoju līdzi.
6. iemesls. Nepareiza novākšana. Kad mēs velkam sīpolus no zemes slapjā laikā vai traumējam pamatni, puves iespējamība pieaug vairākkārt. Tagad es novācu tā:
-tikai sausā laikā,
-izvelku ar rokām, bez lāpstas,
-izklāju tieši uz dobes apžāvēšanai ne mazāk kā uz 5–7 dienām,
-pēc apžāvēšanas — vēl nogatavināšana zem nojumes.
Kopš tā laika sīpoli sāk it stāvēt līdz pavasarim.
7. iemesls. Glabāšana pārāk siltā vai mitrā vietā
Sīpols nav kartupelis. Tam ir vajadzīgs sauss, vēss gaiss, citādi kakliņš atmirkst, bet iekšējā daļa pārvēršas putrā. Ideāls glabāšanas režīms:
temperatūra +2…+4°C,
mitrums 60–70%,
grozi, režģi vai tīkli (nekādā gadījumā slēgtas kastes).
Es glabāju sīpolus vecās, vēdināmās kastēs — rezultāts ir lielisks.
Kā es kontrolēju situāciju tagad
Esmu izstrādājusi sev vienkāršu sistēmu, pēc kuras iekšējā puve gandrīz ir izzudusi:
1.Stingra sīksīpolu atlase. Izmetu visu: mīkstu, nomelnējušu, ar traipiem, ar zaļu asnu, ar mitruma smaku.
2.Fitosporīns — mans palīgs. Pirms stādīšanas obligāti mērcēju sīksīpolus 30 minūtes. Veca, bet strādājoša metode.
3.Sīpoli — tikai saulainā, sausā dobē – bez kompromisiem.
4.Laistīšanu pārtraucu laicīgi. Ja līst lietus — pārsedzu dobi ar lokiem un plēvi.
5. Glabāju tikai stingrus, cietus sīpolus
Secinājums
Kad sīpols pūst no iekšpuses, tas vienmēr ir sāpīgi: no ārpuses — skaistums, iekšpusē — zaudējumi. Bet cēlonis gandrīz vienmēr slēpjas apstākļos, kurus mēs varam mainīt.
Tagad, kad ziemā pārskatu savus krājumus, sīpoli guļ blīvi, sausi, aromātiski — it kā nupat no dobes. Un katru reizi es nodomāju: ar dārzu ir kā ar dzīvi — kamēr nesapratīsi cēloni, problēma atkārtosies atkal un atkal. Bet, kad esi ticis skaidrībā — dzīvot kļūst daudz vieglāk.
